Aktualitātes

Stāja un stājas traucējumi bērniem

Labas veselības un fiziskās attīstības nozīmīgs rādītājs ir cilvēka stāja. Stājas traucējumi visbiežāk skar bērnus un pusaudžus. Dažādi balsta kustību aparāta traucējumi pasliktina organisma funkcionālās spējas un ar laiku var veicināt veselības traucējumus.

Stājas traucējumi parasti attīstās uz muskuļu disbalansa pamata. Bez stājas traucējumiem pēdējos gados bērniem un pusaudžiem novēro arī pēdu stāvokļa izmaiņas — strauji palielinās to bērnu un pusaudžu skaits, kam ir plakanās pēdas vai tieksme uz tās attīstību. Bez šaubām stājas stāvoklis var ietekmēt pēdas stāvokli un otrādi. Rumpja muskuļu disbalansa ietekmē var arī mainīties svara sadalījums uz pēdām un to atsevišķām daļām. Sākumā šīs izmaiņas ir funkcionālas un labi padodas korekcijai. Ar laiku process kļūst neatgriezenisks un var veidoties deformācijas.

Nākotnē tas neizbēgami samazinās cilvēku iespējas nopietni nodarboties ar sportu, veicinās dažādu veselības problēmu attīstību, kas saistītas ar lielu fizisko slodzi armijā un profisionālo nodarbošanos.

Tāpēc milzīga nozīme ir šo izmaiņu savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai, jo agrīnā vecumā šīs izmaiņas labāk un ātrāk padodas korekcijai.

Par stāju jāsāk rūpēties jau agrā bērnībā un tās veidošana ir mediķu, pedagogu un vecāku kompetencē. Nenoliedzami, ka arī pašam bērnam ir jāiemāca izpratne par savu ķermeni un veselību kopumā.

Skolioze vai stājas traucējumi?

Runājot par stājas traucējumiem, jāizšķir 2 lietas — ir stājas traucējumi un ir skolioze.

Diemžēl pēdējos gados pastāv skoliozes hiperdiagnostikas problēma. Daudziem bērniem ar stājas traucējumiem uzliek diagnozi skolioze. īstenībā tās ir atšķirīgas, kaut gan arī diezgan līdzīgas saslimšanas.

Par stājas traucējumiem parasti runā

  • ja novēro nevienādu plecu augstumu;
  • ja lāpstiņu apakšējie stūri attālinās no krūšu kurvja;
  • ja vēders ir izteikti izgāzts uz priekšu uw/ja ir palielināti vai samazināti fizioloģiski mugurkaula izliekumi uz priekšu (kifoze) un uz aizmuguri (lordoze).

Skolioze – tā ir mugurkaula sāniska nobīde ar mugurkaula skriemeļu pagriezienu (rotāciju) ap savu asi. Skolioze var attīstīties jebkura vecumā. Biežāk tā attīstās bērnu vai pusaudžu vecumā. Visbiežākais risks skoliozes attīstībai skaitās pusaudžu vecums (12-15 gadu vecumā). To saista ar ātru skeleta augšanas procesu.

Deformācija var attīstīties dažādos mugurkaula posmos. Izšķir kakla (novēro reti), krūšu krūšu-jostas un jostas daļas skoliozi.

Izšķir arī 4 skoliozes pakāpes.

Lai uzstādītu diagnozi skolioze, ir nepieciešams veikt rentgenizmeklēšanu.

Tātad, skolioze ir nopietna mugurkaula saslimšana, bet stājas traucējumi savukārt veidojas uz muskuļu disbalansa pamatā: Muskuļu disbalans veidojas, kad dažas muskuļu grupas vai atsevišķi muskuļi kļūst vāji, bet citi pārāk sasprindzinās.

Stājas traucējumus novēro katram 2-3 skolniekam. Skoliozi savukārt novēro krietni retāk.

Tātad stājas traucējumus var novērst vieglāk un ātrāk, bet skoliozes gadījumā svarīgi apturēt deformācijas tālāko attīstību.

Stājas traucējumu cēloņi:

  • mazkustīgs dzīves veids,
  • ilgstoša šķība sēdēšana,

-ja bērna augums neatbilst krēsla un galda augstumam, pie kura bērns sēž, -asimetriski sporta veidi,

  • nepareiza smagumu celšana un nēsāšana,
  • iekšējo orgānu saslimšanas (savukārt, ilgstoši pastāvot stājas traucējumiem, tie var veicināt iekšējo orgānu dažādu saslimšanu attīstību),
  • pazemināts vai paaugstināts muskuļu tonuss zīdainu vecumā,
  • ātra augšana,

– nepilnvērtīgs, nesabalansēts uzturs un vitamīnu trūkums, – asimetriski plakanā pēda un citi faktori.

Visu šo faktoru ietekmē var attīstīties dažādi stājas traucējumi, kas pēc laika var veicināt skoliozes veidošanos. Tātad pati par sevi šķība sēdēšana un smagas skolas somas neizraisa skoliozes veidošanos, bet provocē muskuļu disbalansa attīstību, kas ar laiku var veicināt skoliozes veidošanos.

Vēl runājot par skoliozes cēloņiem, tie visbiežāk piemin ģenētisku predispozīciju. Skolioze biežāk attīstās pusaudžu vecumā, pie kā meitenēm to novēro 4-5 reizes biežāk, nekā zēniem.

Sisoļigzes un stājas traucējumu rādītas sekas.

Skolioze var izraisīt krūšu kurvja deformācijas, kupra veidošanos. Skoliozes un stājas traucējumu gadījumos var rasties sāpes mugurā, grūtības nosēdēt noteiktā pozā, staigāt. Samazinās arī fiziskā izturība. Sāpes mugurā pēdējos gados arvien biežāk novēro arī pusaudžiem. Elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumus, kā arī vēdera un krūšu dobuma orgānu darbības traucējumus novēro ne tikai nopietnu balsta un kustību sistēmas deformāciju gadījumos, bet pat jau pie nelieliem stājas traucējumiem. Ar vecumu sāk veidoties dažāda rakstura deģeneratīvas izmaiņas mugurkaulā, kas noved pie ātras starpskriemeļu disku un locītavu nolietošanas un ar laiku pie sāpēm mugurā.

Skoliozes un stājas traucējumu diagnostika.

Kaut gan internetā un literatūrā ir aprakstītas daudz dažādu metožu, kā var pamanīt un atšķirt stājas traucējumus, labāk pašiem to nedarīt, bet aizvest bērnu pie bērnu ķirurga vai ortopēda. Šie speciālisti nepieciešamības gadījumā nosūtīs bērnu uz papildus izmeklēšanām, t.s. arī rentgenu. Arī fizioterapeits un rehabilitologs var sniegt konsultāciju par bērna stājas stāvokli.

Runājot par pēdas stāvokļa novērtēšanu, šeit arī labāk uzticēties speciālistam, nevis salīdzināt sava bērna pēdas ar kaimiņu bērna pēdām. Pēdas stāvokļa novērtēšanai arī eksistē dažādas metodes. No tām visbiežāk pielieto plantogrāfiju, podometriju.

Kas parasti uztrauc vecākus?

Ja bērns bieži un izteikti apaļo muguru, sēžot un stāvot vairāk balstās uz vienu pusi, nesā somu vienā rokā vai uz viena pleca bieži sasveroties uz vienu pusi, ja bērns bieži sūdzas par galvassāpēm un sāpēm mugurā — šajos gadījumos būtu vēlams griezties pie speciālista un pārbaudīt bērna stāju.

Stājas traucējumu un skoliozes ārstēšana.

Uzzinot diagnozi, svarīgi saņemties, par daudz neuztraukties un noskaņoties ilgstošam un regulāram darbam. Skoliozes gadījumā ļoti svarīgi apturēt procesu un neļaut tam progresēt tālāk. Stājas traucējumu ārstēšana ir kompleksa veidā.

No fizikālām procedūrām parasti izmanto impulsstrāvas — diadinamiku un amplipulsu, ultraskaņu. Sāpju gadījumā izmanto magnētterapiju un fonoforēzi.

Masāža. Stājas traucējumu un skoliozes gadījumā daži muskuļi un muskuļu grupas ir pārslogoti un atrodas hipertonusā. Masāža palīdz atbrīvot šos muskulus. Citi muskuļi, otrādi, ir vāji un hipotoni. Tie ir jāstiprina un jāstimulē. Šajā gadījumā nevar iztikt bez ārstnieciskas vingrošanas jeb kustību terapijas. Masāža arī novērš pārmērīgu muskuļu sasprindzinājumu, kas rada sāpes, un uzlabo asinsriti muskuļos. Masāžu ieteicams taisīt kursa veidā līdz 10 procedūrām kursā.

Ārstnieciska vingrošana (kustību terapija) ir neatņemama un svarīgāka stājas traucējumu un skoliozes ārstēšanas sastāvdaļa. Fiziska slodze, ko pielieto ārstēšanā, tiek piemeklēta individuāli. Kustību terapijas mērķi ir samazināt pārslogotu muskuļu grupu sasprindzinājumu, nostiprinātu vājus muskuļus un muskuļu korseti kopumā, izveidot pareiza stājas iemaņas. Nodarbības laikā pielieto vingrojumus, kas palīdz izstiept mugurkaulu, spēka vingrojumus muskuļu korsetes nostiprināšanai, elpošanas vingrojumus, kā arī līdzsvara un koordinācijas vingrojumus. Bez tā fizioterapeiti savā darbā plaši pielieto t.s. manuālas tehnikas, kuru mērķis samazināt muskuļu disbalansu.

Nodarbībām nevajadzētu pastiprināt un izsaukt sāpes. Nodarbības ir nepieciešamas, lai uzlabotu stāju, nostiprinātu vājus muskuļus, kas savukārt uzlabos mugurkaula stāvokli un kopējo pašsajūtu.

Korsetes. Šo metodi dažreiz izmanto nopietnas skoliozes ārstēšanā. Korseti var nozīmēt tikai speciālists. Gribētos pabrīdināt vecākus par to, ka nepamatota korsešu valkāšana var pat kaitēt bērna stājai. Ilgstoši nēsājot korseti, pat t.s. tauriņveida korseti, muskuļi zaudē savu dabīgu tonusu, tie nenostiprinās un nestrādā valkājot korseti. Retos gadījumos tas var pat novest pie muskuļu atrofijas. Nostiprināt muskuļus un izveidot pareizas stājas iemaņas var tikai ar pareizi piemērotu fizisku slodzi.

Stājas traucējumu un skoliozes gadījumā iesaka arī peldēt, dejot, būt fiziski aktīvam, dažiem palīdz jogas nodarbības. Jogas elementus plaši pielieto arī fizioterapeiti savās nodarbībās.

Skoliozes un stājas traucējumu veidošanas profilakse.

Šeit liela nozīmē ir aktīvam dzīvesveidam (peldēt, dejot, staigāt). Nav ieteicams ilgstoši atrasties vienā pozā — pasēdēt, tad piecelties un pastaigāt. Svarīgi pareizi celt un nesāt smagumus, vienādi sadalot svaru uz abām rokām. Jācenšas stāvēt taisni, iztaisnojot plecus, paceļot galvu uz augšu. Svarīgi arī pareizi iekārtot bērna darbavietu — krēsla un galda augstumam ir jāatbilst bērna augumam. Skeleta attīstībai ir nepieciešams sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs, vitamīni, minerālvielas. Ja bērnam jau ir stājas traucējumi svarīgi regulāri novēroties pie bērnu ķirurga vai ortopēda, apmeklēt nodarbības pie fizioterapeita un papildus daudz strādāt mājās.